Par ketogēno diētu

Kas tas ir?

Ketogēnā diēta ir augsts tauku, adekvāts proteīnu, ļoti zems ogļhidrātu daudzumu diētā un zināms, ka šī ir viena no alternatīvām iespējām epilepsijas ārstēšanā.

Šo diētu drīkst ievērot tikai neirologa un uztura speciālista/dietologa uzraudzībā.

Ievērojot ketogēno diētu, svarīgi precīzi ievērot speciālistu sastādīto uztura plānu, kurš katram pacientam pielāgots tā, lai uzturētu optimālu ketonu līmeni asinīs/urīnā. Bīstams ir gan pārāk augsts ketonu līmenis (ketoacidozes risks), gan pārāk zems ketonu līmenis (epilepsijas lēkmes risks), gan arī zems glikozes līmenis serumā (hipoglikēmija).

ketogena

Vēsture

Jau vēsturiski epilepsijas ārstēšanai izmantota badošanās. 1920-ajos gados tika radīta ketogēnā diēta, kas līdzīgi kā badošanās liek šūnām izmantot taukus par galveno enerģijas avotu, bet atšķirībā no badošanās nodrošina visas nepieciešamās kalorijas un vitamīnus. Līdz ar antikonvulsantu (pretkrampju medikamentu) parādīšanos 1930-ajos gados diētas popularitāte mazinājās. 1970-ajos gados radītas vidēja garuma taukskābju triglicerīdu eļļas, kas atvieglo nepieciešamā taukvielu apjoma uzņemšanu.

Kādi ir ketogēna diētas ēdienkartes pamatprincipi?

Ketogēnās diētas ēdienkarte tiek sastādīta tā, ka cilvēks saņem daudz tauku un maz (bet pietiekami) olbaltumvielu un pavisam nedaudz ogļhidrātu. Tā sastāv, piemēram, no 85% tauku, 10% olbaltumvielu un 5% ogļhidrātu (parastā diētā vismaz puse kaloriju nāk no ogļhidrātiem). Bērniem, kuru svars ir zemāks par vecuma normu, parasti atļauj uzņemt vairāk kaloriju, bet bērniem ar lieko svaru iesaka uzņemt mazāk kaloriju. Tomēr visiem šiem skaitļiem ir ilustratīva nozīme – konkrētajam bērnam nepieciešamās proporcijas un apjomu pielāgo uztura speciālists! 

Ketogēnas diētas laikā drīkst ēst parastus produktus, tomēr produktu klāsts ir rūpīgi izvēlēts un ierobežots. Diētu var uzsākt arī ar gatavu maisījumu, kas ir līdzīgs zīdaiņu piena maisījumiem. Šajā gadījumā diētu var viegli realizēt, jo maisījums ir garšīgs un bērni parasti to labprāt dzer. Daži bērni lieto parasto ēdienu kombinācijā ar speciālo maisījumu.

Ketogēnās diētas paveidi

Klasiskajai ketogēnaaji diētai ir vairāki trūkumi, kas ierobežo tās pielietojumu (ierobežots kaloriju daudzums, ierobežots šķidruma daudzums, ierobežots olbaltumvielu daudzums). Tāpēc bieži pirms klasiskās ketogēnas diētas uzsākšanas tiek izmēģinātas līdzīgas diētas ar nedaudz atvieglotu režīmu.

  • Klasiskā ketogēnā diēta – kā tauku avoti tiek izmantoti ikdienišķi pārtikas produkti: sviests, eļļa, krējums; proteīnu avoti: gaļa, zivis, olas; zema ogļhidrātu satura dārzeņi un augļi.
  • Vidējo ķēžu triglicerīdiu ketogēnā diēta – izmanto vidējo ķēžu triglicerīdu eļļu (piemēram, rafinētu kokosriekstu eļļu), kas veicina ketozi, t.i., paaugstina ketonvielu daudzumu organismā un ļauj uzņemt vairāk ogļhidrātu. Ir pieejama arī modificēta vidējo ķēžu triglicerīdu diēta.
  • Modificēta ketogēnā diēta jeb modificēta Atkinsa diēta – noteikts ogļhidrātu daudzums dienā ar neierobežotu tauku, proteīnu un kaloriju patēriņu.
  • Zema glikēmiskā indeksa diēta – ierobežots ogļhidrātu daudzums un veids, bet neierobežots taukus saturošo produktu patēriņš.

Ketogēno diētu iespējams nodrošināt arī pudelīšu formātā un pat caur zondi. Ir pat pieejami specifiski ketogēnās diētas maisījumi.

Modificētā Atkinsa Diēta (MAD)

Populārākā ketogēnas diētas modifikācija ar gandrīz līdzvērtīgu efektivitāti, bet ievērojami vieglāku režīmu. Galvenās priekšrocības – nav kaloriju ierobežojuma, nav šķidruma ierobežojuma. Kopēja īpašība ar ketogēnu diētu – spēja radīt ketozi. Tauki uzturā lietojami bez ierobežojuma. Olbaltumvielu daudzums ir atbilstošs vecumam, lai nodrošinātu bērna augšanu. Ogļhidrātu daudzums ir stingri ierobežots, 10 – 15 g dienā. Tam jāseko līdzi, aprēķinot daudzumu pēc tabulām. Pārsniedzot atļauto ogļhidrātu daudzumu, ketonu līmenis asinīs var mazināties un diēta var nebūt efektīva.

Kā darbojas ketogēnā diēta

Mūsu ķermeņa šūnas ir pieradušas par galveno enerģijas avotu izmantot glikozi, ko iegūst, sašķelot uztura ogļhidrātus. Ketogēnās diētas laikā līdzīgi kā badojoties šūnām glikoze tikpat kā nav pieejama. Tādēļ vielmaiņa “pārslēdzas” uz tauku izmantošanu enerģijas iegūšanai. Šķeļot taukus jeb triglicerīdus, no taukskābēm veidojas ketonvielas jeb ketoni, kas turpmāk tiek izmantoti kā enerģijas avots. Par godu ketoniem šī diēta ir ieguvusi savu nosaukumu – ketogēnā jeb ketonus radošā.

Gan ketonvielas, gan garo un vidējo ķēžu taukskābes caur dažādiem mehānismiem mazina krampju lēkmju risku.

Samazinās nervu šūnu uzbudināmība un tiek nomākta epileptogēnā aktivitāte, turklāt pastiprinās nervu sistēmas aizsardzība pret brīvajiem radikāļiem. Citiem vārdiem sakot, pārāk aktīvās nervu šūnas kļūst mierīgākas un pasargātākas no oksidatīvā stresa.

Ketogēnā diēta tiek uzsākta ar cerību, ka pacients kļūs brīvs no lēkmēm un būs iespējams pārtraukt medikamentozo terapiju vai vismaz samazināt zāļu devas. Apmēram pusei pacientu (1/3 – 2/3) tiešām izdodas samazināt lēkmju biežumu par vismaz 50%, tomēr arī pārējiem ir novērojami būtiski ieguvumi no ketogēnās diētas ievērošanas:

  • samazinās lēkmju biežums un smagums,
  • samazinās zāļu devas un blaknes,
  • pacients kļūst modrāks,
  • uzvedības problēmu mazināšanās,
  • uzlabojas sekmes skolā/ spējas mācīties,
  • labāka dzīves kvalitāte.

Citi ieguvumi:

  • vairāk enerģijas un dzīvesprieka,
  • ātrāka atgūšanās pēc lēkmes,
  • skaidrāka domāšana, vieglāka lēmumu pieņemšana,
  • vismaz daļēja kontroles atgūšana pār dzīvi ar sekojošu psihiskās veselības uzlabošanos.

Uz kāda veida epilepsijas lēkmēm iedarbojas ketogēna diēta?

Ketogēnā diēta var pozitīvi iedarboties uz visiem bērniem neatkarīgi no epilepsijas lēkmes veida. Pacientiem, kuri labi reaģē uz farmakoloģisko ārstēšanu, ketogēnu diētu parasti nenozīmē. Bet, ja medikamentozā ārstēšana nav veiksmīga vai medikamentu radīto blakņu dēļ tos nav iespējams lietot, šī diēta ir lielisks risinājums.

Lai realizētu ketogēnu diētu, nepieciešamas lielas pūles. Zāles lietot ir vienkāršāk, ja tās ir efektīvas bez ievērojamām blakusparādībām. Pat ģimenes, kuras ir pieradušas gatavot īpašos ēdienus un jau iekārtojušas savu dzīvi tā, lai realizētu īpašo diētu, atzīst, ka ketogēna diēta ir nopietna lieta. Tādēļ ārsti parasti iesaka pacientiem ar krampjiem vispirms izmēģināt vienu vai divus medikamentus un tikai tad izlemt par labu ketogēnai diētai.

Biežākie pārpratumi

  • “Krampji pilnībā pāries.” Dažiem bērniem tiešām krampji pāriet pilnībā, bet tas ir katrs desmitais gadījums. Pusē gadījumu no diētas ir tikai neliela uzlabošanās, kura daudziem nešķiet pietiekama, lai turpinātu diētu.
  • “Mans bērns varēs nelietot tās kaitīgās zāles, kurām ir blakusparādības un kuras nav nemaz apstiprinātas kā tādas, ko drīkst lietot bērniem.” Tas ir mērķis uz ko var cerēt, bet ne visiem izdodas to sasniegt. Vispirms ir jāpanāk situācija, kad krampji tiek kontrolēti, un tikai tad drīkst pakāpeniski mazināt zāļu devu.
  • “Mēs tikai pamēģināsim šo diētu dažas nedēļas un tad turpināsim lietot zāles, ja nebūs uzlabošanās.” Mēs novērtējam rezultātu tikai pēc 3 mēnešiem. Pēc diētas uzsākšanas ir nepieciešami 3 mēneši, lai diētu pielāgotu konkrētajam bērnam. Ir nepieciešams atrast pareizo kalorāžu, intervālus starp ēdienreizēm, un panākt, ka bērns un ģimene ir pieraduši pie jaunā dzīvesveida.

Biežākie aizspriedumi

Ketogēnā diēta ir grūta

Grūti ir vērot, kā bērns piedzīvo epilepsijas lēkmes, cieš no zāļu blaknēm. Tas viss kopā var radīt pat bezcerības sajūtu cīņā ar epilepsiju. Sākotnēji var šķist apgrūtinoši pavadīt vairāk laika virtuvē ketogēnās diētas maltīšu pagatavošanai. Tomēr, aktīvi piedaloties terapijas procesā un redzot pozitīvos efektus, jaunie papildus pienākumi vairs nešķiet tik grūti.

Turklāt pirms ketogēnās diētas uzsākšanas parasti notiek pakāpeniska sagatavošanās uztura speciālista vai dietologa vadībā. Viena nedēļa tiek atvēlēta regulāra ēdienreižu režīma ieviešanai, ja līdz tam ēdienreizes bijušas neregulāras. Nākamajā nedēļā tiek atcelti saldumi. Trešajā nedēļā tiek palielināts tauku daudzums diētā. Ceturtajā nedēļā tiek nedaudz samazināts cieti saturošo produktu daudzums.

Kad ketogēnā diēta beidzot tiek uzsākta, svarīgi precīzi pieturēties pie speciālistu sastādītā plāna. Cik vien iespējams, tiek izmantoti ikdienišķi produkti un mājās pagatavojamas maltītes, papildinot tās ar taukus saturošām mērcēm. Reizēm nepieciešams pamainīt mājās pagatavojamu ēdienu sastāvdaļas, aizvietojot tās ar ketogēnākām, t.i., treknākām.

Pat viena konfektīte vai lieka maizes šķēle var samazināt ketonu daudzumu organismā un izraisīt lēkmi.

Diētas ievērošanas laikā regulāri (2x nedēļā) jāveic ketonu līmeņa kontrole urīnā.

Ketogēnā diēta nav efektīva ikvienam

Diemžēl ketogēnā diēta tiešām nav vienādi efektīva ikvienam. Tomēr gadījumos, kad nav pietiekama efekta no pretepilepsijas medikamentiem, ketogēnās diētas radītie uzlabojumi ir vērā ņemami. Medikamenti, ķirurģija, klejotājnerva stimulācija arī nav vienādi efektīva ikvienam.

Kad divi medikamenti izrādījušies neefektīvi, iespēja, ka trešais medikaments darbosies ir 12%, bet ceturtā medikamenta izredzes – 5%.

Apmēram 30% pacientu nav pietiekama efekta no medikamentiem – šajos gadījumos svarīgi izvērtēt ketogēnās diētas pielietošanas iespējas. Jau pirmo 3 mēnešu laikā ir redzams, vai ketogēnā diēta konkrētajam pacientam ir efektīva.