Simptomātika
Rolandiskā epilepsija var sākties 1 – 14 g.v., tomēr 75% gadījumu sākums ir 7 – 10 g.v. Daļai bērnu (15%) ir tikai viena krampju epizode – šādos gadījumos parasti nemaz netiek likta epilepsijas diagnoze un terapija netiek uzsākta.
Lielākā daļa Rolandiskās epilepsijas lēkmju norisinās naktī, it īpaši, īsi pēc iemigšanas un pirms pamošanās.
Parasti novēro 3 veidu lēkmes:
1. Vienas sejas puses jušanas un kustību traucējumi – 30%:
Bieži izpausmes skar tikai apakšlūpu, bet var izplatīties arī uz tās pašas puses roku. Tā var būt raustīšanās, kas ilgst dažas sekundes līdz 1 minūtei, vai arī mutes kaktiņa savilkšanās. Jušanas traucējumus bērns parasti apraksta kā notirpumu pie lūpu kaktiņa. Var kombinēties ar nespēju runāt un pārmērīgu siekalošanos.
2. Mutes-rīkles-balsenes izpausmes – 53%:
Šajā gadījumā dīvainas sajūtas, raustīšanās, savilkšanās skar mutes dobuma iekšieni. Sajūtas bērns var aprakstīt kā tirpšanu, durstīšanu, kutināšanu, salšanu. Muskuļu iesaistīšanās izpaužas ar dīvainām skaņām – vecāku stāsts bieži sākas ar frāzi, ka nakts vidū sadzirdējuši gārgšanu, rūkšanu, tādas kā kakla skalošanas skaņas no bērna istabas. Lai gan skaņas var izklausīties diezgan biedējošas, lēkmes brīdī to iemesls ir nevis diskomforts vai smakšana, bet gan nepareizās smadzeņu aktivitātes izraisītā runāšanā iesaistīto muskuļu aktivitāte.
3. Nespēja parunāt (40%), siekalošanās (30%):
Bērns saprot citu teikto, spēj domās noformulēt, ko vēlas teikt, bet nespēj fiziski izteikt vārdus; var mēģināt atbildēt ar žestiem. Siekalošanās ir ļoti izteikta – pēkšņi pilna mute ar siekalām.
Lielākā daļa bērnu lēkmes laikā ir pie apziņas, pat ja nespēj atbildēt, un pēc lēkmes atceras visu tās laikā notikušo. Tomēr gandrīz katrs trešais bērns nespēj atcerēties lēkmes laikā notikušo – šajos gadījumos var būt grūtāk no bērna uzzināt, kādas bijušas sajūtas, kā arī uzzināt, vai lēkmes bijušas iepriekš.
Apmēram pusei pacientu vismaz vienreiz lēkmē, kas sākusies vienā sejas pusē, vērojama raustīšanās izplatīšanās pa visu ķermeni, t.i., abpusēji. Šāda sekundāri ģeneralizēta lēkme var būt pirmā pamanītā un atpazītā.
Atsevišķiem Rolandiskās epilepsijas pacientiem novēroti arī absansi – īsas sastingšanas lēkmes, pēc kurām parasti neseko apjukums, bērns turpina pirms tam iesākto it kā lēkme nemaz nebūtu bijusi.
Lai gan Rolandiskajai epilepsijai nav raksturīga nevēlama ietekme uz bērna kognitīvajām spējām un uzvedību, tomēr var gadīties, ka Rolandiskā epilepsija skar bērnu, kuram jau pirms lēkmju sākuma bijuši mācību un/vai uzvedības traucējumi. Novēroti arī pārejoši koncentrēšanās un atmiņas traucējumi Rolandiskās epilepsijas aktīvajā fāzē, t.i., kamēr ir biežas lēkmes. Daļai bērnu vērojami runas (skaņu izrunāšanas) traucējumi jau pirms lēkmēm – šie var tikt skaidroti arī ar gēnu mutācijām, kas mēdz būt Rolandiskās epilepsijas pamatā, turklāt runāšanas traucējumi var būt vienīgā šo mutāciju izpausme citiem ģimenes locekļiem.