Diētas terapija
Diētas terapija var palīdzēt situācijās, kad vairāku medikamentu terapija izrādās neefektīva vai rada pārāk smagas blaknes. Arī šajā gadījumā jaunā terapija, t.i., ketogēnā diēta tiek uzsākta paralēli līdzšinējiem medikamentiem. Tikai tad, kad izdevies panākt diētas terapeitisko efektu, var sākt mazināt medikamentu devas. Sīkāk par ketogēno diētu lasiet: http://www.bernuneirologi.lv/ketogena-dieta/
Ķirurģija
Kad neizdodas panākt lēkmju kontroli ar medikamentiem vai citu terapijas metodi, tiek izvērtētas ķirurģiskās ārstēšanas iespējas. Lai būtu iespējama šāda ārstēšana, jāzina precīzi, kurā vietā smadzenēs sākas lēkmes. Iespējami dažādi ķirurģiskās ārstēšanas veidi:
Fokāla rezekcija
Ja izdodas noteikt konkrētu vietu bērna galvas smadzeņu garozā, no kuras rodas epileptiskā aktivitāte lēkmes laikā, ir iespējams izgriezt tieši šo “vainīgo” fragmentu, nekaitējot apkārtējiem audiem. Protams, šāda ārstēšana iespējama, ja lēkmju avots neatrodas kādā ļoti nozīmīgā smadzeņu garozas centrā. Pēc šādas terapijas bērns kļūst brīvs no lēkmēm.
Corpus callosotomy – jeb smadzeņu saikļa pārgriešana
Tiek pārgrieztas šķiedras, kas saista abas smadzeņu puslodes. Šādi tiek pārtraukti sakari starp puslodēm un epileptiskā aktivitāte vairs nespēj izplatīties no vienas smadzeņu puslodes uz otru. Saikļa pārgriešana ir īpaši efektīva bērniem, kam raksturīgas lēkmes ar samaņas zudumu (“krītamā kaite”). Lēkmes parasti neizzūd pavisam, bet vairumā gadījumu tās kļūst vieglākas. Šādas operācijas gadījumā reizēm rodas kognitīvi, uzvedības vai kustību traucējumi.
Hemisfērektomija – vienas smadzeņu puslodes izņemšana
Vainīgā puslode tiek izņemta vai padarīta neaktīva. Šāda operācija ir efektīva, ja lēkmes sākas plašā vienas puslodes garozas rajonā. Šādu operāciju pielieto tikai ļoti smagas epilepsijas gadījumā, kad nav efekta no medikamentiem un citas mazāk agresīvas ķirurģijas. Puslodes zaudēšana rada smagus blakusefektus: kustību traucējumus, valodas traucējumus utt. Tādēļ tiek rūpīgi izvērtēti paredzamie riski un ieguvumi.
Klejotājnerva stimulācija
Ja ar medikamentiem vai diētu neizdodas kontrolēt lēkmes, bet ķirurģiskas terapijas riski ir lielāki par ieguvumu, palīdzēt var klejotājnerva stimulācija. Neiroķirurgs implantē nelielu stimulatoru (līdzīgu kardiostimulatoram) zem ādas zem kreisā atslēgas kaula vai padusē. Smalki vadiņi savieno stimulatoru ar klejotājnervu. Ierīce stimulē nervu noteiktā ritmā, piemēram, 30 sekundes ik pēc piecām minūtēm – ritms tiek pielāgots individuāli. Lēkmes parasti neizzūd pavisam, bet vairumā gadījumu kļūst retākas un vieglākas. Daudziem pacientiem izdodas samazināt medikamentozo terapiju, t.i., devas un/vai medikamentu skaitu.