Laimas slimība

Laimas slimība (jeb Laimas borelioze) ir visbiežākā ērču pārnēsātā slimība Latvijā. Slimību izraisa inficēšanās ar Borrelia baktēriju, kuru pārnesā ērces. Slimības gaita varbūt neparedzama un viltīga, skarot daudzas cilvēka orgānu sistēmas: ādu, nervu sistēmu, locītavas, sirdi un citas. Interesanti, ka slimības nosaukums radies no vietas, kur tā pirmo reizi novērota – Laimas reģionā Amerikas Savienotajās Valstīs, nevis nosaukta kāda zinātnieka vārdā vai saistīta ar laimes izjūtu! Laicīgi atpazītas sākotnējās pazīmes, ērces koduma atcerēšanās, atbilstoša secīga diagnostika un antibakteriālā terapija ir svarīgi priekšnoteikumi labai izveseļošanās prognozei.

Izplatība un ērces piesūkšanās

Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kur ir augsta saslimstība ar Laimas slimību. Katru gadu tiek reģistrēti aptuveni 200–600 gadījumu, no kuriem 24–53 gadījumi ir bērnu vidū (2010.–2015. gada dati). Par vienīgo infekcijas pārneses veidu tiek uzskatīta ērces piesūkšanās. Pētījumu rezultāti liecina, ka vidēji 20–40 % ērču augsti endēmiskajās teritorijās ir inficētas un risks inficēties ir gan mežā, gan pilsētvidē. Inficēšanās iespējama, sākot ar pavasari līdz pat rudenim, kad ir ērču aktivitātes sezona. Ērces var piesūkties jebkurā ķermeņa daļā, taču biežāk atrodamas slikti pārredzamās ķermeņa vietās – cirkšņos, padusēs un galvas matainajā daļā.

Simptomi

Laimas slimības klīniskā aina mainās atkarībā no laika kopš inficēšanās brīža. Visbiežāk vidēji 7-10 dienas pēc inficēšanās ērces koduma vietā tiek pamanīta sākotnējā un visatpazīstamākā Laimas slimības pazīme – vismaz 5 cm liels sārts plankums – “migrējošā eritēma” – migrējoša, jo var palielināties diametrā līdz pat 30cm! To bieži pavada vispārēji nespecifiski, gripai līdzīgi simptomi kā drudzis, tuvāko limfmezglu palielināšanās, muskuļu sāpes, galvassāpes un nogurums.

Nereti bērniem un pieaugušajiem Laimas slimība skar arī nervu sistēmu. Šādu slimības formu sauc par neiroboreliozi. Neiroloģiskā simptomātika parasti parādās vidēji 4–6 nedēļas pēc ērces piesūkšanās. Bērniem visbiežāk tiek skarts sejas nervs (Bella parēze)-  uz laiku pārstāj strādāt vienas (retāk abu) sejas pušu mīmikas muskulīši – redzams asimetrisks smaids, grūtības aizvērt aci, saraukt uzacis; var būt sūdzības par garšas nejušanu tajā pašā mēles pusē, nepatiku pret skaļām skaņām (viss šķiet skaļāks). Ja skarti citi galvas smadzeņu nervi, var būt sūdzības par dubultošanos, reiboni, līdzsvara traucējumiem. Neiroborelioze var izpausties arī kā smadzeņu apvalku iekaisums jeb meningīts – stipras galvassāpes, drudzis, sprandas stīvums. Pieaugušajiem biežāk neiroborelioze izpaužās kā meningoradikulīts, t.i., meningīta simptomiem pievienojas arī sāpīgs muguras smadzeņu nervu saknīšu iekaisums.

Kā trešā no visbiežāk skartajām orgānu sistēmām ir skeleta un muskulatūras sistēma. Apmēram pusgadu pēc inficēšanās brīža var parādīties pārejošas sāpes locītavās, muskuļos un kaulos.   Laimas artrīts jeb locītavas iekaisums parasti attīstās vienā vai divās locītavās, visbiežāk tieši ceļu locītavās.

Diagnostika

Laimas slimības diagnozi nosaka pieredzējis speciālists (infektologs, neirologs, reimatologs vai cits), veicot akurātu un pareizu simptomu novērtēšanu un tad veicot papildus diagnostiskos testus noteiktā secībā, kas atbalsta klīnisko diagnozi.

Veicot diagnostiskos testus (antivielu noteikšanu asinīs) cilvēkam, kuram nav redzamu Laimas slimības simptomu un atbilstošu sūdzību, pastāv iespēja iegūt viltus pozitīvu rezultātu (vai nu krusteniskas reakcijas, vai senāk pārslimotas infekcijas dēļ). Tādēļ svarīgi atcerēties, ka analīžu rezultāti vieni paši nav iemesls Laimas slimības diagnozei un terapijas kursa sākšanai.

Turklāt agrīnākajā slimības stadijā, t.i., tiem pacientiem, kam vērojama migrējošā eritēma, antivielas vēl nemaz nav konstatējamas – ārsts lemj par diagnozi un atbilstošu ārstēšanu, ņemot vēro klīnisko ainu (raksturīgo plankuma izskatu) un epidemioloģisko anamnēzi (iespējamu ērces piesūkšanos pēdējo pāris nedēļu laikā).

Ja ir aizdomas, ka slimība skārusi nervu sistēmu, nepieciešams  veikt lumbālpunkciju. Tā ir procedūra, kuras laikā ar nelielu dūrienu muguras lejasdaļā tiek iegūts ap smadzenēm cirkulējošā šķidruma (likvora) paraugs. Procedūra parasti tiek veikta stacionārā, jo pacientam pēc tās pāris stundas jāatrodas guļus. Laboratorijā salīdzinot likvorā un asinīs atrodamo antivielu koncentrācijas, iespējams izvērtēt, vai borēlijas iekļuvušas arī centrālajā nervu sistēmā.

Ārstēšana un prognoze

Laimas slimība parasti var tikt veiksmīgi ārstēta ar antibakteriālu terapiju, taču svarīgi, lai slimība tiek atpazīta pēc iespējas agrīnāk! Atbilstoša antibakteriālā terapija tiek uzsākta pēc noteiktām vadlīnijām un pielāgota katram pacientam individuāli, ņemot vērā:

• vecumu;
• klīnisko ainu;
• smaguma pakāpi;
• citus individuālus faktorus (piemēram, grūtniecība, zīdīšana u.c.).

Prognoze kopumā ir laba, lielākā daļa pacientu piedzīvo pilnīgu atveseļošanos. Ilgtermiņa sekas var attīstīties pēc smagākas slimības gaitas, ja slimība netiek laikus atpazīta un ārstēta. Piemēram, atveseļošanās pēc neiroboreliozes var ilgt vairākas nedēļas un pat mēnešus, tomēr lielākajai daļai slimnieku notiek pilnībā. Retos gadījumos, kad Laimas neiroborelioze ir diagnosticēta ļoti vēlīni, pilnīga atveseļošanās no smagiem neiroloģiskiem bojājumiem var nenotikt.

Kā pasargāt sevi no Laimas slimības?

Pret Laimas slimību vakcīnas vēl nav izdevies izstrādāt! Tādējādi vienīgā aizsargāšanās metode ir nespecifisku profilaktisko pasākumu ievērošana:

• Staigājot pa vietām, kur izplatītas ērces (mežiem, brikšņiem), aizklāt ērču piekļuvei pakļautās ķermeņa daļas ar apģērbu (vislabāk gaišu apģērbu).
• Lietot repelentus (līdzekļus kukaiņu un ērču atbaidīšanai).
• Apskatīt ķermeni un meklēt ērces uz ādas pēc iespējas ātrāk pēc pakļaušanās infekcijas riskam – bērniem īpaši rūpīgi nepieciešams pārbaudīt galvas (skalpa) un kakla rajonu, jo ērces relatīvi bieži piesūcās šajās ķermeņa daļās.
• Ja ir ieraudzīta piesūkusies ērce, tā ir nekavējoties jāizņem. Bet svarīgākais – jāizņem pareizi! Ērci var izvilkt ar speciālu smailu ērču pinceti vai apsienot ap ērces snuķīti diega mezgliņu un tad to aiz galiem griežot pa riņķi. Nedrīkst ērci saspiest vai pārklāt ar taukvielām, spirtotām vielām, tā izraisot ērces vemšanu un palielinot risku ienest brūcē borēlijas. Ja ir šaubas, kā izņemt ērci – jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības.
• Antibakteriālā profilakse pēc ērces koduma netiek rekomendēta.