Pētījumā noskaidrots, ka 54% jauniešu uzskata, ka guļ par maz, bet 35% jauniešu Latvijā ir pastiprināta dienas miegainība. Nedaudz vairāk jeb 39% jauniešu Latvijā darba dienās guļ mazāk, nekā rekomendēts atbilstoši vecumam. 20% no aptaujātajiem jauniešiem domā, ka viņu miega kvalitāte ir slikta. Savukārt 40% meiteņu un 27% zēnu Latvijā ir pastiprināta miegainība dienā. Visbiežāk tas ir nepietiekama miega daudzuma dēļ, jo pusaudžiem vislielākais izaicinājums ir laicīgi doties laicīgi gulēt. To ietekmē dažādu faktoru kombinācija.
Pediatre – miega speciāliste Marta Celmiņa, Epilepsijas un miega medicīnas centrs (Bērnu klīniskā universitātes slimnīca) – “Vissvarīgākais „iekšējais” faktors ir melatonīns. Tas ir hormons, kas kalpo kā „iekšējais pulkstenis” un cilvēkam liek justies miegainam. Lai tas tiktu ražots, nepieciešama tumsa. Melatonīna līmenis sāk augt vakarā ap plkst. 20iem, bet visaugstākie līmeņi ir starp plkst. 3iem un 4iem. Pusaudžu vecumā melatonīna izdale gluži dabīgi aizkavējas, tādēļ jaunieši miegaini jūtas vēlāk. Uz vēlo gulētiešanu liela nozīme ir arī citiem faktoriem – piemēram, viedierīču lietošanai pirms miega (gaisma vēl vairāk aizkavē melatonīna izdali), daudzajām ārpusskolas nodarbībām, mājasdarbu slogam, vecāku ietekmes mazināšanai, dažādām nodarbēm kopā ar draugiem.”
Lai arī pusaudžu dabīgais „iekšējais pulkstenis” kombinācijā ar citiem faktoriem liek iet gulēt vēlāk, skolas sākums paliek nemainīgi agrs. Tas nozīmē, ka skolas dienās jaunietis nepaspēj izgulēties un līdz nedēļas nogalei uzkrājas pamatīgs miega parāds. Sestdienā un svētdienā, noguļot pusi dienas, vakarā ir vēl grūtāk aizmigt, un sākas apburtais loks! Pāris stundu gara diendusa arī traucē aizmigt vakarā, vēl pasliktinot situāciju.
Gluži kā pazīstam „personīgo higiēnu”, ir arī „miega higiēna”. Tā ir uzvedību un sajūtu kopums, kas veicina labu miegu un pašsajūtu dienā. Miega kvalitāti var uzlabot ar pavisam vienkāršiem soļiem, Dr. Celmiņa iesaka veselīga miega paradumus, kas apkopoti arī Bērnu slimnīcas izstrādātā infografikā –