Multiplā skleroze (MS) ir hroniska, iekaisīga, autoimūna demielinizējoša centrālās nervu sistēmas (CNS) slimība. Demielinizācija norāda uz mielīna bojājumu, kas ir nervu šķiedru aizsargslānis, tā galvenā funkcija – nodrošināt ātru impulsu pārvadi pa nervu šķiedrām. MS ir biežākā demielinizējošā CNS slimība pieaugušajiem, taču līdz 5% gadījumu slimības sākums ir līdz 18 gadu vecumam. Bērnības sākuma multiplā skleroze ir reta slimība. Tomēr Latvijā tā tiek konstatēta arvien lielākam skaitam bērnu. Vismaz daļēji iemesls varētu būt agrīnāka slimības atpazīšana un precīzāka diagnostika.
Multiplā skleroze bērniem un jauniešiem
Iemesli
MS etioloģija un patoģenēze nav pilnībā skaidra. Slimības sākšanos ietekmē gan ģenētiski, gan ārējās vides faktori. Galvenā slimības patoloģiskā pazīme ir mielīna apvalka bojājums, kas ir autoimūns process – paša organisma imūnās šūnas bojā nervu šūnu apvalku.
Diagnostika
Slimības diagnostikas pamatā ir klīniskie kritēriji un radioloģiskā aina, diagnozes apstiprināšanai izmanto McDonald kritērijus (pārskatīti 2017. gadā), tos izmanto arī bērniem. Diagnostikas gaitā pacientam būs nepieciešamas dažādas analīzes un izmeklējumi. Attēldiagnostika ietvers magnētiskās rezonanses izmeklējumu galvas un muguras smadzenēm, kur izvērtē MS raksturīgas izmaiņas. Jārēķinās, ka MS gadījumā šis izmeklējums būs jāveic biežāk nekā citiem, lai kontrolētu slimības progresēšanu.
Papildus radioloģiskiem izmeklējumiem ir nepieciešamas dažādas asins analīzes un arī lumbālpunkcija (manipulācija, ko veic lai iegūtu šķidrumu (likvoru), kas cirkulē ap galvas un muguras smadzenēm).
Oftalmologs izvērtēs bērna redzes funkcijas un redzes nerva iesaisti saslimšanas gaitā.
Slimības gaita
Izšķir vairākus MS klīniskos fenotipus. Lielākai daļai (95-98%) bērnu slimība sākas ar recidivējoši-remitējošu gaitu. Tas nozīmē, ka slimība norit ar pasliktināšanās epizodēm un sekojošu stāvokļa uzlabošanos. Šīs pasliktināšanās epizodes sauc par paasinājumiem – neiroloģiska simptomātika, kas raksturīga akūtam demielinizējošam notikumam un ilgst vairāk kā 24h. Paasinājumu var raksturot redzes traucējumi, jušanas traucējumi, piemēram, tirpšana, nejūtīgums, kustību un koordinācijas traucējumi u.c. Simptomātika būs atkarīga no skartā CNS reģiona, kura funkcijas tiks traucētas. Ja bērns piedzīvo augstāk minētos simptomus, epizodes – jādodas pie bērnu neirologa!
Ārstēšana
Šobrīd nav medikamentu, kas varētu pilnībā izārstēt MS. Ilgtermiņa regulāras terapijas mērķis ir mazināt paasinājumu skaitu un slimības aktivitāti. Katram pacientam individuāli piemeklē vispiemērotāko terapiju vairāku ārstu – speciālistu konsīlijā.
Paasinājumu gadījumā ārstēšanā izmanto medikamentu, lai mazinātu iekaisuma un demielinizācijas procesu. Parasti pacientam ievada zāles vēnā, kas ilgst 3-5 dienas.
Būtiski atzīmēt, ka agrīna diagnostika un ārstēšana attālina funkcionālu nespēju un uzlabo pacienta un ģimenes dzīves kvalitāti. Liela nozīme ir arī rehabilitācijai un simptomātiskai terapijai. Pacienta aprūpe ir uz pacientu un ģimeni orientēts multidisciplinārs komandas darbs.
