Tiki

Kas ir tiki?

Tiki ir atkārtotas kustības vai arī atkārtotas skaņas, ko cilvēks nevar kontrolēt.
Kustības mēdz izpausties kā raustīšanās, acu mirkšķināšana, sejas grimases, galvas un plecu raustīšanās, lēkāšana, pieskaršanās citiem cilvēkiem un lietām, ostīšanas kustība, kā arī reizēm sevis sišana vai košana.
Skaņas mēdz izpausties kā ņurdēšana, rīkles tīrīšanas skaņa, kvekšķēšana, šņaukšana un mēles klikšķināšana, kā arī pilnu vārdu vai teikumu (reizēm nepieklājīgu) izmantošana ārpus konteksta, vai tikko dzirdētu frāžu vai teikumu atkārtošana.
Tiki pasliktinās, ja cilvēks ir stresā, noguris vai nemierīgs. Katram cilvēkam ir dažādi ierosinātāji, kas izsauc tikus.
Tiki parasti samazinās līdz ar koncentrēšanos, vingrinājumiem un uzmanības novēršanu. To biežums samazinās miegā, bet pavisam tie neizzūd.
Bieži bērni, vecāki par 10 gadiem, pirms tikiem konstatē brīdinošas sajūtas.
Vecāki bērni, atšķirībā no mazajiem, dažreiz spēj arī nomākt tikus.
5% bērnu kādā dzīves brīdī piedzīvo tikus.

Tiki parasti ilgst mazāk nekā gadu. Lielākā daļa tiku pāriet pēc pāris mēnešiem. Dažreiz viens vai divi tiki ilgst daudzus gadus.
Parasti bērniem ar hroniskiem tikiem tie vissmagāk izpaužas vecumā no 9 līdz 13 gadiem. Vairāk nekā pusei no šiem bērniem kļūst labāk pusaudžu vai agrīnā brieduma gados.
Mazāk nekā puse no cilvēkiem ar hroniskiem tikiem bērnībā, piedzīvo vidēji smagus vai smagus tikus arī kā pieaugušie.

Svarīgi ir uzstādīt pareizo diagnozi Jūsu bērnam. Tas ļaus arī Jums vieglāk izprast sava bērna uzvedību.
Lai palīdzētu savam bērnam pārvaldīt tikus, apsveriet iespējamos tiku trigerus (izraisītājus) – noteiktas vietas vai situācijas, emocijas/domas. Ir svarīgi apzināties tos un mēģināt no tiem izvairīties.
Pamēģiniet arī apzināt situācijas, kas samazina tikus – relaksācija, vingrošana, koncentrēšanās darot to, kas Jums patīk.
Eksistē biheiviorālā terapija, kas palīdz kontrolēt tikus – tā ietver pretējo ieradumu izstrādes terapiju (habit reversal therapy) un ekspozīcijas un reakciju profilakses terapiju (exposure response prevention therapy) – tā ir pieejama, bet ne visās situācijās var tikt izmantota.
Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama medikamentoza ārstēšana.

Jūsu bērns ļoti mazā mērā spēj kontrolēt savus tikus. Ja jūs koncentrēsieties uz tiem pārāk daudz, tie var pasliktināties.
Jūsu bērns var aizkavēt tiku uz brīdi, bet galu galā tie izpaudīsies. Vairumā gadījumu nav lietderīgi mudināt bērnu censties apturēt tiku.
Tiks nenozīmē, ka bērns slikti uzvedas. Ja vien iespējams, ignorējiet tikus, jo pārlieka uzmanība var pasliktināt situāciju.
Tiki paši par sevi visbiežāk nav problēma, bet problēma mēdz būt ar apkārtējo reakciju. Citi var justies neērti vai vienkārši nesaprast tiku, kas savukārt var novest pie lielākām problēmām.

Iespējams, ka tiki kļūs par papildus izaicinājumu bērnam skolā. Tomēr sadarbībā ar skolu ir iespējams atbalstīt bērnu līdz nepieciešamajam līmenim.
Izrunājiet ar sava bērna skolotāju viņa tiku un varbūt nokārtojiet atļauju bērnam atstāt klasi, ja tiks kļūst īpaši izteikts.
Izstāstiet citiem bērniem par tikiem, lai viņi saprastu Jūsu bērna stāvokli, mudiniet viņus reaģēt dabiski.
Iesakiet savam bērnam paskaidrot citiem cilvēkiem, kas ar viņu notiek. Var būt noderīgi izdomāt, kā bērnam izskaidrot savus tikus citiem bērniem, ja viņi to prasa. Tas var palīdzēt bērnam tikt galā ar tikiem un samazināt stresu un nemieru, ko viņi piedzīvo.

Apmēram pusei no visiem bērniem ar hroniskiem tikiem ir arī uzmanības deficīta/hiperaktivitātes sindroms (ko sauc arī par “UDHS”).
Trešdaļai ir arī mācīšanās grūtības un trešdaļai arī obsesīvi-kompulsīvi traucējumi (uzmācīgas domas vai uzvedība). Ārsts palīdzēs jums saprast, vai jūsu bērnam ir arī kāds no šiem stāvokļiem.
Tiki var skart vairākus cilvēkus ģimenē. Tiki bieži pārmantojas; vecāki ar smagiem tikiem aptuveni 50% gadījumu nodod tos bērniem.
Nav pilnībā skaidrs, kas izraisa tikus, bet tie ir saistīti ar traucējumiem smadzeņu bioķīmijā.